fbpx

Manija

Manija ir kā Kihnu mazākais brālis, un tās iedzīvotāji ar Kihnu tautu ir no vienas etniskās grupas. Gadsimtiem ilgi šo nelielo akmeņaino saliņu iekšzemes muižnieki izmantoja kā ganību laukus, tāpat tā bijusi arī zvejnieku pieturvieta. 1933. gadā, kad Kihnu sala tās iedzīvotājiem kļuva par šauru, šurp pārcēlās 22 ģimenes. Tā rezultātā kultūras saiknes starp šīm divām salām ir ļoti ciešas. Šobrīd uz salas dzīvo mazāk nekā 40 cilvēku, un vairākas saimniecības tiek izmantotas kā vasarnīcas.

Caur visu salu stiepjas erātisku (ar ledājiem atnestu) akmeņu strēle, un uz tās atrodas šīs salas vienīgais ceļš. Salas vidū ceļa malā atrodas arī Pērnavas novada lielākais erātiskais laukakmens Manija Kokkekivi (Manija Kokkõkivi).

Salas dienvidrietumu galā pie pašas jūras robežas pret vēju slejas 1933. gadā celtā astoņus metrus augstā bāka. 2008. gadā Vaigu mājās tika atvērts Manijas Salas centrs (Manija Saarekeskus), kurā atrodas arī bibliotēka un muzeja istaba.

Apmēram piecus kilometrus garo saliņu var izstaigāt no viena gala līdz otram pāris stundu laikā, tas nozīmē, ka šāds ceļojums neaizņems vairāk par vienu dienu. Tā kā Manija savā visplatākajā vietā ir tikai puskilometru plata, no ceļa var redzēt visu salu. Lai nu kā, Manija piedāvā iespēju atpūsties klusumā, esot tuvu dabai, un savus viesus ir gatava uzņemt mājīgajā Rīdas (Riida) viesu mājā.

Slider