fbpx

Somā nacionālais
parks

1993. gadā nodibinātais Somā nacionālais parks ir otrs lielākais nacionālais parks Igaunijā, tas aptver 39 884 hektārus lielu teritoriju, no kuras pusi aizņem dažādi purvi. Somā (burtiski: “purvu zeme”), kas atrodas uz Pērnavas un Viljandi apriņķu robežām, ar saviem lielajiem un cilvēka darbības gandrīz neskartajiem purviem un līkumoto upju krastiem uzskatāma par vienu no Igaunijas dabas pērlēm. Somā raksturīgie pavasara pali vai plūdi pēc lietavām nacionālā parka teritorijā var aptvert pat 17 500 hektārus, tādēļ vietējie iedzīvotāji šo parādību sauc par piekto gadalaiku.

Nacionālais parks ar purvu masīviem ir ievērojams kā:

  • starptautiskas nozīmes putnu teritorija jeb IBA kopš 1989. gada,
  • RAMSAR mitrāju teritorija kopš 1997. gada,
  • dabas un putnu teritorija NATURA 2000 aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā kopš 2004. gada.
Rīsas purvs (Foto: Priidu Saart)

Aktivitātes Somā reģionā

Somā reģionā papildus nacionālajam parkam apskatāmas arī neskaitāmas kultūrvēsturiskas vērtības: Sūre-Kepu muiža, Tori zirgaudzētava un Kurgjas Zemnieku muzejs, kurām vienotu raksturu piešķir reģiona uzņēmumu piedāvātie daudzveidīgie un katram gadalaikam piemērotie dabas tūrisma pakalpojumi. Pārgājiens purvā, pārgājiens ar sniega kurpēm, putnu vērošana, dabas vērošana un brauciens ar kanoe paver patiesi plašas Somā atklāšanas iespējas, pateicoties kurām var gluži vai iegrimt nacionālā parka pusmežonīgās dabas apskāvienos.

Somā nacionālā parkā un tā apkārtnē no Kurgjas līdz Viljandi un Pērnavai kopumā pieejamas vairāk nekā 50 dažādas publiskam apmeklējumam paredzētas Igaunijas Valsts mežu ierīkotas atpūtas vietas. Vairāk par tām var uzzināt ŠEIT.

Brauciens ar kanoe Somā Soomaal (Foto: Innervisionteam)

Pieci gadalaiki

Somā ar savu īpašo ainavu, purviem, upju palienēm un kāpām ir jauna un negaidīta katrā gadalaikā. Somā spilgtākā īpatnība ir parādība, kuru šejienes ļaudis mēdz dēvēt par piekto gadalaiku: pavasaris, vasara, rudens, ziema un plūdi.

Ja no rītiem, pieceļoties no gultas, kājas atdūrās pret ūdeni, senāk mēdza teikt: “Skat, viesis ieradies!” Plūdu laikā apkaime galvenokārt izbraucama ar kanoe, smailīti vai tradicionālo vienkoci, ļaujot aplūkot vietas, kuras citādi būtu pieejamas tikai ziemā, kad ir sniegs un ledus. Vienkoču izgatavošanas prasme šejieniešiem saglabājusies līdz mūsdienām. Patlaban tiek strādāts pie tā, lai Somā vienkoci iekļautu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Jaunlaulātie vienkocī

Upes un upju palieņu pļavas kopā ar purvu mežiem ir saglabājušas savu dabisko un pirmatnīgo izskatu. Tā palu laikā, slīdot pa upi, var redzēt dzīvniekus un putnus, kas citādi meža biezoknī vai upes krastā augošu koku ēnā paliek nepamanīti. Vairākas Somā mācību takas par laimi pieejamas kājāmgājējiem un vijas cauri mainīgajai ainavai.

Pavasara palu laikā ūdens līmenis dažkārt paceļas tik augstu, ka izkustina no vietas malkas grēdas un pat vieglākas ēkas. Upju pārplūšana Somā reģionā palīdzējusi izveidoties un saglabāties dažādām tradīcijām. Viena no izteiksmīgākajām ir pirmatnīgais vienkocis.

Senāk pavasara paliem ļaudis gatavojās jau laicīgi – cepa maizi, malkas grēdas piesēja pie sētām, graudu šķirstus pacēla augstāk uz bluķiem, uz grīdām krusteniski piesita dēļus – augstais ūdens līmenis dažkārt noturējās vairākas nedēļas. Somā arī dzīvojamās mājas ir uzbūvētas citādāk nekā citur Igaunijā – ar ieejas durvīm pret upi. Daudzas ēkas uzbūvētas augstāk, lai ūdens paliktu zem tās.

Māja Somā (Foto: Dream Beach Media)

Soomaa info

Kā nokļūt Somā? Kur nakšņot Somā un kāds šogad ir piektais gadalaiks? Informācija par Somā