fbpx

Kihnu sala

Kihnu sala ir mājvieta unikālai senai kultūrai, kas jau vairāk nekā sešsimt gadu apdzīvo Pērnavas novada piekrasti. 2003. gadā UNESCO mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā iekļautā Kihnu kultūras telpa uzrunā ikvienu ar savu kultūras mantojumu, neparasto dabu un draudzīgajiem ļaudīm.

Kihnu ir Rīgas jūras līča lielākā sala un septītā lielākā sala Igaunijā. Salas platība ir 16,9 km², tā ir 7 km gara un platumā sasniedz 3,3 km. Tuvākais kontinenta punkts, Testamā (Tõstamaa) pussalas Lao rags, atrodas 10,2 km no Kihnu, savukārt tuvākā apdzīvotā vieta ir 7,5 km attālā Manijas jeb Manilaidas sala

Kihnu bāka (Foto: Innervisionteam)

Kihnu salā ir četri ciemi:

  • Lemsi ciems,
  • Linakilas ciems,
  • Rotsikilas ciems,
  • Sēres ciems.

Austrumu daļā esošajā Lemsi ciemā atrodas osta, kas kuģošanas sezonā nodrošina galveno satiksmi starp kontinentu un salu. Salas rietumu daļā esošajā Linakilas ciemā ir slimnīca, skola, novadpētniecības muzejs, baznīca un jauns tautas nams, kurā atrodas arī bibliotēka un pagasta padome. Sēres ciems atrodas salas centrālajā un ziemeļu daļā, tajā ir pasta nodaļa, veikali un Kurase centrs. Kihnu dienvidu daļā esošajā Rotsikilas ciemā atrodas Kihnu Jenna (Kihnu Jõnn) piemiņas akmens, meteoroloģiskā stacija un bāka.

Kihnu-mootorratas
Foto: Innervisionteam

Kultūra

Kihnu sala pirmo reizi ir pieminēta 1386. gadā ar Kyne vārdu, kā apdzīvota sala tā minēta 1518. gadā. Vēsturiskie materiāli norāda, ka zvejnieki un roņu mednieki ir devušies uz Kihnu jau pirms 3000 gadiem.

Kihnu ir sena jūrasbraucēju, zvejnieku un roņu mednieku sala. Vēsturiski Kihnu vīri lielāko daļu savas dzīves ir pavadījuši uz jūras, salas sadzīvi atstājot sievu ziņā. Līdz ar to Kihnu sievas ir tās, kas no laika gala rūpējušās par šejienes īpašajām kultūras tradīcijām – rokdarbiem, dejām, rotaļām un mūziku, nododot tās nākamajām paaudzēm. Pašdarināti Kihnu tautiskie svārki jeb kirts (kört) tiek ikdienā valkāti arī mūsdienās.

Līdz ar savu fizisko nošķirtību, Kihnu kultūra un tās gadsimtiem senās tradīcijas aktīvi dzīvo arī šodien un joprojām tur cieņā senču gudrības. Vissenākās un visautentiskāk saglabājušās ir precību tradīcijas ar trīs dienu ilgām kāzām, taču ir vēl virkne tradīciju un rituālu, ko ievēro arī Jāņos, Mārtiņdienā, Katrīnas dienā un citos svētkos. Tādēļ salu ir īpaši interesanti apmeklēt tautas vai baznīcas svētku dienās.

Svarīga informācija par Kihnu salu

Kā nokļūt Kihnu salā? Kā salā pārvietoties? Cik bieži kursē prāmji? Kā sameklēt naktsmājas un ēstuvi?