Kihnu
sala

Kihnu un Manija salas ir mājvieta unikālai un senai kultūrai, kas Pērnavas novada piekrastē ir dzīva jau vairāk nekā sešsimts gadus. 2003. gadā UNESCO mutvārdu un nemateriālā mantojuma pasaules sarakstā iekļautā Kihnu kultūras telpa būs aizraujoša ikvienam, kam interesē kultūras mantojums, savdabīga daba un draudzīgi cilvēki.

Kihnu ir lielākā Rīgas jūras līča sala un septītā lielākā sala Igaunijā. Salas platība ir 16,9 km², tā ir 7 km gara un līdz 3,3 km plata. Tuvākais kontinenta punkts, Testamā (Tõstamaa) pussalas Lao rags, atrodas 10,2 km no Kihnu, tuvākā apdzīvotā vieta ir 7,5 km attālā Manijas sala jeb Manilaid.

Kihnu salā ir četri ciemi: Lemsi ciems, Linakilā (Linaküla) ciems, Rotsikilā (Rootsiküla) ciems un Sēre (Sääre) ciems. Austrumu daļā esošajā Lemsi ciemā atrodas osta, kas kuģošanas sezonā nodrošina galveno kustību starp kontinentu un salu. Salas rietumu daļā esošajā Lina ciemā atrodas slimnīca, skola, mājdzīvnieku muzejs, baznīca un jaunais tautas nams, kurā atrodas arī bibliotēka un pagasta padome. Sēres ciems atrodas salas ziemeļu un vidusdaļā, šeit pieejams pasts, veikali un Kurase centrs. Ziemeļu daļā atrodas arī lidlauks. Kihnu dienvidu daļā esošajā Rotsi ciemā atrodas Kihnu Jenna (Kihnu Jõnn) piemiņas akmens, meteroloģiskā stacija un bāka.

Kultūra

Kihnu sala pirmo reizi ar Kyne vārdu ir pieminēta 1386. gadā, un kā apdzīvota sala tā minēta 1518. gadā. Vēsturiskas liecības norāda uz to, ka zvejnieki un roņu mednieki ir devušies uz Kihnu jau pirms 3000 gadiem.

Kihnu ir sena jūrasbraucēju, zvejnieku un roņu mednieku sala. Jau izsenis Kihnu vīri lielāko daļu savas dzīves ir pavadījuši uz jūras, salas lietas atstājot sievu ziņā. Kihnu sievas kļuvušas par kultūras mantojuma, kas saistīts ar salas rokdarbiem, dejām, rotaļām un mūziku, sargātājām un tālāknesējām. Pašdarīnāti Kihnu tautiskie svārki jeb kirts (kört) arī mūsdienās ir viņu apģērba ikdienas sastāvdaļa.

Mūsdienu Kihnu iedzīvotāja dzīvi noteicošās normas mainās līdzās laikam un cilvēkiem, taču daudzās jomās vēl aizvien tiek ievērotas senču gudrības. Vissenākās un vislabāk saglabājušās ir precību tradīcijas ar trīs dienu ilgām kāzām, taču ir arī daudz citu tradīciju un rituālu, kuri tiek ievēroti gan Jāņos, gan Mārtiņdienā, Katrīnas dienā, gan arī citos svētkos. Tas nozīmē, ka sala ir īpaši interesanta vieta, ko apmeklēt tautas vai baznīcas svinamo dienu laikā.

Salas nošķirtības dēļ šejienes kultūra un gadsimtiem vecās tradīcijas ir dzīvas arī mūsdienās. Kihnu kultūras telpas iekļaušana UNESCO nemateriālā mantojuma meistardarbu sarakstā ir liels lepnums, un tas uzliek salas iedzīvotājiem pienākumu rūpēties par savām senajām tradīcijām īpaši rūpīgi.

Slider