fbpx

Vai zināji? Pērnava ir Igaunijas Republikas dzimšanas pilsēta

Vai zināji, ka Pērnavu var uzskatīt par Igaunijas Republikas dzimšanas pilsētu, jo tieši Pērnavā pirmo reizi tika nolasīts Igaunijas Republikas neatkarības manifests? Turklāt šeit savu ceļu ir sākuši vairāki Republikas dzimšanas laika dižgari, tostarp, piemēram, Igaunijas Republikas pirmais prezidents Konstantīns Petss. 

Priidu Saart1
Autors: Priidu Saart

Igaunijas neatkarības diena gan tiek svinēta 24. februārī, bet Igaunijas neatkarības manifests pirmo reizi tika svinīgi nolasīts Pērnavā no Endlas teātra balkona 23. februāra vakarā pulksten 20.

Neatkarības manifestu uz Pērnavu 23. februāra pēcpusdienā atveda Jāns Sops, Igaunijas autonomās guberņas pārvaldes institūcijas jeb Zemes padomes lietu pārvaldnieks. Manifesta iespiešana tika steidzīgi organizēta Aleksandra Jirvetsona tipogrāfijā  Hospidali ielā.

Silti drukātie manifesti bija gatavi gandrīz precīzi uz to laiku, kad tika plānota neatkarības manifesta lasīšana no Endlas teātra balkona. Ļaužu pūlim, kas pulcējās Rītli laukumā, tika izdalīti manifesta teksti un zili-melni-baltas lentes. Un precīzi pulksten astoņos pienāca tas brīdis, kad Igaunijas Zemes padomes loceklis Hugo Kūsners lāpu gaismā no Endlas teātra balkona nolasīja Igaunijas Republikas neatkarības manifestu. Par godu svinīgajam notikumam pie teātra ēkas tika pacelts zili-melni-baltais karogs un skanēja šauteņu šāvieni. Orķestra pavadībā visi dziedāja „Mana tēvzeme, laime un prieks“.

24. februāra rītā Pērnavas bataljona rotas, kā arī skolu un biedrību pārstāvji no jauna pulcējās Rītli laukumā. Notika pirmā parāde un cilvēki ar zili-melni-baltajām lentēm maršēja pa Rītli ielu līdz rātslaukumam, kur tika parakstīts akts par Igaunijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu. Tajā pašā dienā, 24. februārī, Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā izsludināja manifestu un sastādīja Igaunijas Pagaidu valdību.

24. februārī neatkarības manifestu nolasīja Torī un Vīlandē. 25. februārī neatkarības manifests nonāca arī citās Igaunijas pilsētās. Tajā pašā laikā vācu karaspēks pa dzelzceļu virzījās no Valgas uz Pērnavu un no turienes tālāk uz Tallinu. Igaunijā sākās aptuveni 9 mēnešus ilgstoša okupācija, tāpēc vēlāk 25. februāris nav atzīmēts kā svētki.

1919. gada 12. februārī Konstantīna Petsa vadītā Pagaidu valdība nolēma, ka Igaunijas Republikas proklamēšanas dienu sāks svinēt 24. februārī.

Priidu Saart2
Autors: Priidu Saart
Priidu Saart3
Autors: Priidu Saart

Nozīmīgākās vietas Pērnavā, kas saistītas ar Igaunijas Republikas dzimšanu

Par nozīmīgāko vietu Igaunijas Republikas dzimšanas vēsturē var uzskatīt bijušo Endlas teātri un Rītli laukumu, kas atradās blakus teātrim. Laukuma nosaukums šodien ir Neatkarības laukums.  Šeit laukumā atrodas neatkarības proklamēšanas piemineklis, kas simbolizē Endlas teātra balkonu, no kura tika nolasīts neatkarības manifests, tā sākotnējā lielumā. Uz pieminekļa ir uzrakstīts Igaunijas neatkarības manifesta oriģinālteksts gan vecajā, gan mūsdienu rakstībā un arī neredzīgo rakstā.  Endlas teātra ēka savā sākotnējā vietā tika sagrauta 1944. gadā. Kādreizējās teātra ēkas vietā tagad atrodas viesnīca „Pērnava“ un tai blakus ir Endlas vēsturiskās ēkas bronzas makets, kas šeit tika uzstādīts 1989. gadā.

Rītli ielā 47 pirms Otrā pasaules kara atradās lepna koka māja, kur,  starp citu, bija arī Igaunijas demokrātiskās partijas Pērnavas nodaļas vadītāja Jāna Karu dzīvoklis, kurā 23. februāra vakarā pulcējās nacionālie politiķi, lai vienotos par tālāko rīcības plānu un kopā dotos uz teātra ēku, kur tika nolasīts neatkarības manifests.  Šī māja nav saglabājusies un šodien tās vietā ir ēka no silikāta ķieģeļiem.

Hospidali ielā 14 atradās tipogrāfija „Mūsu dzimtene“, kur tika iespiesti neatkarības manifesti, kas tika izdalīti pilsētniekiem.

Tūlīt blakus kādreizējam Endlas teātrim, Pargi ielā 1, atradās Pērnavas Igaunijas bataljona štābs, kuru vadīja kapteinis Felikss-Johanness Tannenbaums. Tieši šī bataljona šauteņu šāvienu pavadībā 23. februārī tika proklamēta Igaunijas Republika. Bataljons pilnā ekipējumā piedalījās arī 24. februāra parādē.

Priidu Saart4
Autors: Priidu Saart
Juhani Särglep & Katri Palm
Autors: Juhani Särglep & Katri Palm

1918. gadā 24. februāris, gadījuma pēc, bija svētdiena jeb baznīcas diena. Tāpēc Pērnavas Elizabetes baznīcā tika noturēts sprediķis, kurā Igaunijas draudzes mācītājs Ferdinands Aleksandrs Haselblats nolasīja visiem uz sprediķi atnākušajiem pilsētas iedzīvotājiem iepriekšējā vakarā publicēto neatkarības manifestu.

Pērnavas rātsnams uz mūžīgiem laikiem ir iegājis Igaunijas Republikas vēsturē, jo tieši šeit tika svinīgi parakstīts Igaunijas Demokrātiskās Republikas proklamēšanas akts, kas ir unikāls dokuments par republikas proklamēšanu.

No Pērnavas zēnu ģimnāzijas, kurā tagad atrodas Pērnavas Kuninga ielas pamatskola, ir nākusi liela daļa ar neatkarības pasludināšanu saistītu personu. Starp šīs skolas absolventiem ir, piemēram, Konstantīns Pets, Hugo Kūsners un Jiri Vilms.

Kādreizējās zēnu ģimnāzijas un tagadējās Kuninga ielas pamatskolas priekšā ir piemiņas zīme  „Mirklis“ , no kuras sākas ar republikas dzimšanas vēsturi saistīts maršruts pa Aia ielu. Piemiņas taka ar nosaukumu “Izlaušanās“ iemūžina mūsu valsts neatkarības iegūšanas nozīmīgākos faktus, personas un datumus laikposmā 1917. – 1918. gads. Maršruts ved no Kuninga ielas pamatskolas līdz Neatkarības laukumam.  

Pērnava ar godu un lepnumu nes titulu – Igaunijas Republikas dzimšanas pilsēta, un katru gadu šeit notiek vairāki pasākumi par godu Igaunijas neatkarības gadadienai.

 

Silver Gutmann1
Autors: Silver Gutmann
Liitu meie uudiskirjaga

Eripakkumised ainult uudiskirjaga liitujatele!

Sa eripakkumisi Pärnu ettevõtjatelt ja veeda oma järgmine puhkus Pärnus!