1985. gadā tika iedalīts apbūves gabals Kūrortu apvienības biroja ēkas būvniecībai. Ēka tika nodota ekspluatācijā 1987. gadā, taču uz šodienu tā ir pilnībā pārbūvēta. 

Kūrortu apvienības biroja ēka 

Pastāvīga ēka šajā vietā līdz šim nebija bijusi. Zemes gabala tālākajā stūrī gan atradās sanatorijas korpusa, kas darbojās pašreizējā adresē Supeluse 24, silikāta palīgēka, kuras mūri tika izmantoti nesen izveidotās Pērnavas Kūrortu apvienības administratīvās ēkas būvniecībai. 

Iestāde tika izveidota 1974. gada sākumā, apvienojot trīs Pērnavas sanatorijas, kas līdz šim bija darbojušās kā patstāvīgas iestādes, – “Estonia”, “Rahu” un “Sõprus”, kā arī atbalstošās vienības – dūņu dziednīcu “Mudaravila” un Kūrorta klubu (pludmales salonu jeb kūrzāli). Tas tika darīts ar mērķi darba ražīguma paaugstināšanas nolūkā centralizēt minēto iestāžu vadību – tika izveidota kopīga noliktavas sistēma, apvienots autoparks un centralizēta apgādes sistēma. Par jaunizveidotās iestādes oficiālo nosaukumu kļuva Pērnavas Kūrorta ārstniecības un atpūtas iestāžu apvienība. 

Tā kā centralizētai vadībai bija nepieciešamas arī vienotas biroja telpas, jaunās desmitgades sākumā kūrortpilsētas centrā tika uzsākti piemērotas vietas meklējumi administratīvās ēkas celtniecībai. Par tādu tika atzīts Nõukogude ielā esošais zemes gabals, kas jau tāpat atradās Kūrorta apvienības bilancē. 

Būvdarbus galvenokārt veica apvienības būvbrigāde, tādēļ divstāvu ēka tika pabeigta salīdzinoši īsā laikā. Ēkas atklāšana notika 1987. gadā, un jaunajai ēkai tobrīd tika piešķirta adrese Nõukogude 18b. 

Supeluse ielas malā esošajā ēkas daļā atradās kafejnīcas telpas ar lielu kupola formas logu, bet izvirzītajā otrā stāva daļā – zāle ar tādas pašas formas logu. Pēc speciālā projekta būvētās ēkas arhitektoniskie elementi harmoniski sasaucās ar blakus 

Pēc neatkarības atjaunošanas kafejnīcas telpās tika atvērts pagājušā gadsimta 90. gados populārais diennakts alkohola veikals, pagalma puses spārnā turpināja darboties kūrortu vadība, un tur atradās arī sanatorijas “Estonia” administrācija. Tad arodbiedrību centrālā padome, kuras īpašumā bija pārgājusi ēka, nolēma pārdot ēku privātpersonai. Jaunais īpašnieks uzsāka ēkas pārbūvi, un tā pārtapa par viesu namu “Villa Delfine” ar 20 numuriem. 

Viesu nams “Delfine” un tā trešais stāvs 

2008. gadā viesu nams nonāca mediju uzmanības centrā, jo pilsētas pašvaldība uzsāka attiecībā uz šo objektu Igaunijā līdz šim nepieredzētu procesu. Proti, tika pieņemts lēmums, neskatoties uz īpašnieka iebildumiem, nojaukt uzņēmēja bez būvatļaujas uzcelto piebūvi.

Tam par iemeslu bija ēkas kārtējais paplašināšanas process, kad 2006. gadā tika no jauna uzbūvēta Supeluse ielas malā esošā ēkas daļa, taču šoreiz jau ar trīs stāviem. Un, lai gan šī būvniecība bija iepriekš saskaņota, attīstītājs nolēma izbūvēt papildu stāvu arī virs pagalma pusē esošā ēkas spārna. Un tā, neskatoties uz pašvaldības priekšrakstiem, naudassodiem un kaimiņu iebildumiem, ēkai tika uzbūvēts papildu stāvs, kura celtniecībai būvatļaujanetika izsniegta. 

Viesnīcai nomainījās īpašnieks, taču arī jaunais īpašnieks atteicās nojaukt pretlikumīgi uzbūvēto stāvu, turklāt nākamajā tiesas instancē tika atcelta sākotnēji noteiktā pagaidu tiesiskā aizsardzība, tādēļ pašvaldība pieņēma lēmumu uzsākt izpildes procesu piespiedu nojaukšanas ceļā. Konflikta kulminācija tika sasniegta 2008. gada 21. aprīlī, kad objektā personīgi ieradās pilsētas mērs Marts Vīsitams. Nojaukšana ilga sešas nedēļas, un nojaukšanas darbu izmaksas, kuru summa pārsniedza miljonu kronas, kā arī tiesvedības izdevumi tika piedzīti no viesnīcas īpašnieka. 

Šodien uz nākamās domes detalizētā plānojuma pamata, kas tika apstiprināts 2015. gadā, strīdīgais trešais stāvs ir atkal atjaunots. 2010. gadā viesu nama vietā Supeluse ielas 22. un 24. namā tika atvērti privāti aprūpes centri – pansionāts “Villa Mare” un aprūpes centrs “Fööniks”.