Lielā zemes gabala, kas sākotnēji izņēma visu kvartālu starp Auli un Roosi ielām, pirmā zināmā īpašniece bija kāda Doroteja Lampe, kura 1824. gadā piedāvāja iegādāties viņai piederošo īpašumu, kas sastāvēja no dzīvojamās mājas, staļļa, kūts un šķūņa. Vēlākajos gados lielais īpašums tika sadalīts mazākos zemes gabalos. 

Supeluse 18 māja, kas, visticamāk, uzcelta 19. gadsimta vidū, ilgstoši piederēja Rozenfeldu ģimenei. 1885. gadā to iegādājās ebreju izcelsmes ģimenes galva Jakobs Rozenfelds no Mītavas (Jelgavas), kurš, kā raksturīgi viņa tautībai, pelnīja iztiku kā cepuru meistars. Savu īpašumu viņš atstāja mantojumā meitām Olgai un Jekaterinai. Pirms Otrā pasaules kara sākuma vienā no trim mājas dzīvokļiem mitinājās Jakoba meita Olga Rozenfelde (1869-1948), iztiekot no ienākumiem, kas bija gūti no pārējās mājas daļas izīrēšanas. Telpas galvenokārt tika izīrētas dzīvošanai, bet reizēm arī dažādām ēdināšanas iestādēm vai frizieru saloniem.  Vienā no dzīvokļiem dzīvoja vecāka kundze Anna Edelberga (vēlāk Elmesta), kura savā dzīvoklī uz apakšīres pamata izmitināja lauku bērnus, kas bija ieradušies pilsētā uz mācībām. Tā no 1938. gada līdz 1941. gadam pie viņas mitinājās arī Pērnavas zēnu ģimnāzijas skolēns Endels Redlihs, kurš pēc kara kļuva par Igaunijas mežabrāļu vadītāju un Bruņotās cīņas savienības dibinātāju.  

Bruņotās cīņas vadītājs 

 Endels Redlihs (1923-1949), kurš bija ieradies Pērnavā no Lēnes apriņķa Vigalas pagasta, pabeidza ģimnāziju 1941. gadā un vēlējās turpināt mācības Tallinas Skolotāju seminārā, taču tā vietā viņam nācās slēpties no mobilizācijas Sarkanajā armijā. Pēc kara, jaunās padomju okupācijas apstākļos, viņš kļuva par mežabrāli un sāka veidot bruņotās pretošanās organizāciju.  

Bruņotās cīņas savienība (RVL) tika izveidota 1946. gada sākumā Pērnavas un Lēnes apriņķu robežas rajonā, un tā apvienoja cīnīties spējīgus vīriešus, kuru mērķis bija pretoties okupācijas varas vardarbībai. Centrālā štāba vadītās un stingri strukturētās organizācijas statūtus izstrādāja Redlihs, kas tobrīd bija vien 23 gadus vecs.  

1947. gada beigās kustība bija jau paplašinājusies, un tās reģionālās vienības darbojās Harju, Jervas, Tartu un Veru apriņķos, tāpat Tallinas un Tartu pilsētās. Organizācijai, kuras biedru skaits jau bija pieaudzis gandrīz līdz pustūkstotim, pievienojās arī Antss Kaljurands (Baisais Ants). Redlihs, kuram auto rekvizīcijas laikā bija sašauta roka, rētas slēpšanai valkāja melnu ādas cimdu, un tādēļ sāka izmantot segvārdu Melnais Cimds. Pateicoties no sagūstītajiem biedriem iegūtajai informācijai, NKVD uzsāka aktīvu organizācijas likvidāciju, un kā viens no pēdējiem RVL vadītājiem krita arī EndelsRedlihs, kurš 1949. gada aprīlī tika nošauts Kullamā ciema “Topi” mājās, mēģinot bēgt.  

Nacionalizācija 

Mājas īpašniece, vecmeita Olga Rosenfelde, nomira 1948. gadā, un māja tika pārņemta valsts īpašumā. Pēc 1953. gada kapitālremonta dzīvokļu skaits mājā pieauga līdz pieciem, un, tā kā likumīgu mantinieku nebija, tie tika privatizēti.  

Pagalmā esošais zirgu stallis ar tajā esošo kučiera dzīvokli 1953. gada remonta laikā tika pārbūvēts par divu dzīvokļu māju, bet 1999. gadā pēc arhitektes Maijes Kaisi projekta pārtapa par privātmāju (tagad ar atsevišķu adresi Supeluse 16).