Atpūtnieks
Konferences organizatorsPērnavas mols, kas savulaik būvēts, lai padziļinātu ostu un atdzīvinātu tirdzniecību, ir viens no pilsētas interesantākajiem apskates objektiem.
Jauna laipu taka līdz molam
2019. gada sākumā tika pabeigta jauna izgaismota laipu taka, kas aizsākas Pludmales parkā un vijas gar Pērnavas upes krastu. Teju puskilometru garā uz koka pāļiem uzbūvētā taka beidzas pie bākas pakājē esošās smilšu pludmales, pie takas iekārtoti arī soliņi un velosipēdu novietnes. Jaunā laipu taka jau ātri kļuvusi par iecienītu pastaigu vietu vietējiem, iesakām to apmeklēt arī viesiem!
Nonākot pie mola, esiet uzmanīgi, jo akmeņi var būt slideni!
Interesanti fakti:
- Laiku pa laikam mols pilnībā nonāk zem ūdens
- Pie zema ūdenslīmeņa var redzēt pat kādreizējā koka mola baļķu galus
- 7 metru platā mola pamatnes platums dzelmē ir ap 26 metriem un tā dziļums ir līdz 5 metriem
- Leģenda: saskaņā ar senu ticējumu jauniem mīlētājiem jādodas kopā līdz mola galam, kur savas jūtas jāapliecina ar skūpstu. Tas sniedzot mūžīgu mīlestību.
Pērnavas mola vēsture
Viduslaikos Pērnavā nebija jūras ostas. Līdz ar to tirdzniecības kuģiem preces vajadzēja pievest ar laivām. Jūras tirdzniecības attīstības lielākais kavēklis bija smilšainā upes grīva. Pēc Pērnavas lielo tirgotāju pieprasījuma Krievijas ķeizariene Katrīna II deva pavēli problēmu novērst, uzbūvējot molu.
19. gadsimta sākumā upes grīvā tika iedzīti ozolkoka pāļi. Taču tie pēc laika izjuka, tādēļ sāka būvēt paliekošāku akmens molu. Stūrakmeni tam 1863. gadā svinīgi ielika Igaunijas un Līvzemes ģenerālgubernators von Līvens.
Darbu uzsāka ziemā, kad Pērnavas līci sedza bieza ledus kārta. Uz ledus ieskicēja mola kontūras, tad atveda no bērzu rīkstēm pītas pamatnes, ar ko apklāja attiecīgo laukumu. Tad sāka vest akmeņus no apkārtējiem laukiem un no tikko nojauktā Pērnavas mūra. Akmeņi atceļoja arī no Hēdemēstes un Kihnu piekrastēm. Pavasarī, ledum izkūstot, akmeņi iegrima jūras dibenā.
Vairākus gadus ilgais būvniecības darbs bija ļoti ienesīgs apkārējiem lauksaimniekiem, kuri saveda no saviem laukiem lielus un mazus akmeņus. Ziņa izplatījās līdz pat Kihnu un Rīgas jūrniekiem, attiecīgi no šīm vietām vasarā atveda molam svarīgus materiālus, ko tieši no kuģiem iegremdēja paredzētajā vietā. Akmens mola galā uzstādīja bākas, lai atvieglotu kuģu iebraukšanu naktī.
Mola izbūve, kas ietvēra arī krasta nostiprināšanu un kuģu ceļa padziļināšanu, tika pabeigta 1869. gadā. No tā brīža Pērnavā sākās jūras tirdzniecības uzplaukums. No Pērnavas tolaik eksportēja pamatā kokmateriālus un linu.
