fbpx

21 interesants fakts par viduslaiku Pērnavu  

Pērnavas pilsētas vēsture sniedzas atpakaļ 13. gadsimtā. Izdevīgā atrašanās vieta, upes un jūras tuvums radīja priekšnoteikumus, lai Pērnava kļūtu par Hanzas pilsētu un nozīmīgu mezglu preču ievešanai un izvešanai. Apkopojām dažus interesantākos faktus par to, kāda varēja izskatīties dzīve viduslaiku Pērnavā. Ja tevi interesē viduslaiku paražas un tradīcijas, tad noteikti apmeklē Pērnavu jūlijā sākumā, kad notiek kārtējās Pērnavas Hanzas dienas.

1. Pirmo reizi Pērnavas pilsēta (tajā laikā Perona) tiek pieminēta 1251. gadā. Pilsēta vispirms sāka augt Vecpērnavas vietā, taču drīz vien kļuva par izlaupīšanas upuri, tāpēc pārcēlās uz upes pretējo krastu. Jaunā Pērnavas pilsēta ir dibināta 1265. gadā. Tā kļuva par nozīmīgu ostu un vienīgo cietoksni starp Rīgu un Tallinu, kuram apkārt bija pilsētas mūris.

2. 14.-15. gadsimtā Jaunajā Pērnavā pilsētas iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 600, kopā ar priekšpilsētu un Vecpērnavu iedzīvotāju kopskaits bija ap 1000.

3. Viduslaikos Pērnava kļuva par Livonijas ordeņa komturejas centru un Hanzas pilsētu. Dzīve pilsētā galvenokārt saistījās ar tirdzniecību, tirgojās gan tirgū, gan arī veikalos. Pērnavas pilsētai bija ciešas saites ar Rīgu un Tallinu un arī ar Nīderlandi, Lībeku, Rostoku un Dancigu.

4. No Pērnavas galvenokārt tika izvesti vietējie lauksaimniecības produkti. Eksportam noderēja arī tādas preču grupas kā roņu tauki, vēršu un govju ādas, āžu ragi un kaņepāji, no kuriem gatavoja virves.

Foto: https://sites.google.com/site/osiliensis/pealinnad/vana-paernu-perona
Foto: Valdis Skudre

5. Caur Pērnavu tika ievestas dažādas preces, piemēram, sāls un vadmala, siļķes, apiņi un audekls. Preces patērēja gan pilsētnieki un muižnieki, gan arī zemnieki. Sāli galvenokārt ieveda no Francijas un Vācijas, to izmantoja pārtikas garšas uzlabošanai un konservēšanai.

6. Nozīmīgu daļu no šeit ievestajām precēm veidoja vīnogu vīni un alus. Turīgākiem klientiem papildus tika piedāvātas Austrumu garšvielas, kā arī jostas, auklas, cepures, naudas maki u.tml.

7. Interesants fakts, ka ar sīktirdzniecību Pērnavā varēja nodarboties tikai pilsoņi. Brīvajiem tirgotāju zeļļiem tirdzniecība bija ierobežota.

8. Viduslaikos bija noteikums, ka zemnieks, kurš 1 gadu un 1 dienu bija slēpis sevi no muižnieka pilsētā, kļuva brīvs no verdzības un kungam nebija tiesību viņu pieprasīt atpakaļ.

9. No viduslaiku Pērnavas sākotnējā veidā nav saglabājusies neviena ēka, bet daļēji saglabājies kādreizējais pilsētas un pils mūris.

10. Vienīgā līdz šim saglabājusies viduslaiku celtne ir Sarkanais tornis bijušā pilsētas mūra dienvidaustrumu stūrī. Šodien Sarkanajā tornī visiem apmeklētājiem ir atvērts muzejs, kura telpās var tuvāk iepazīties ar to, kāda bija viduslaiku Pērnava un tās vēsture.

11. Viduslaiku Pērnavas galvenā iela bija Pikk (Garā) iela. Pie Nikolaja ielas atradās Rīgas vārti, kas savienoja pilsētu ar vitāli svarīgu lielceļu Rīgas virzienā.

12. Daļēji no viduslaiku Pērnavas ir saglabājies ap pilsētas mūri izveidotais valnis un vaļņa loks, kur 17. gadsimtā tika uzcelti Tallinas vārti, kas iezīmēja ceļu pāri vaļņa grāvim uz pasta ceļa sākumu un atrodas tur arī mūsdienās.

13. Jaunās Pērnavas centrā, ko aptvēra pilsētas mūris, mājas galvenokārt bija no akmens. Pārējā pilsētā, t.sk. priekšpilsētā, pārsvarā bija koka mājas.

14. Māju apkurei viduslaikos tika izmantotas hipokausta krāsnis un kamīni. 14. gadsimtā Livonijā kļuva pazīstamas kupolkrāsnis ar māla podiņiem, kuras uz 16. gadsimtu attīstījās par istabas vidū uzstādītām podiņu krāsnīm ar augstu torni.

Foto: Pērnavas Muzeja mājas lapa
Foto: Sarkanā torņa panorāma no Pērnavas muzeja mājas lapas

15. Māju apakšējos stāvos nereti bija ar slēģiem aprīkotas telpas amatniekiem un veikalniekiem. Otrajā jeb pamatstāvā atradās dzīvojamās telpas un viesistabas. Visaugstāk bija preču noliktavas, kur kravas tika paceltas ar pie ielas puses zelmiņa esošās vinčas palīdzību.

16. Ēku iekšpagalmos atradās mājlopu aizgaldi un nojumes, kā arī atkritumu kaste, kuras saturs regulāri tika vests uz gruntsgabalam piederošo dārza zemi aiz pilsētas.

17. Viduslaiku Pērnavas iedzīvotāju pamatēdiens bija maize. Maiznieki maizi cepa pēc vāciešu parauga no kviešu miltiem vai kviešu-rudzu jauktiem miltiem. Igauņu izcelsmes vai nabadzīgākajiem pilsētniekiem cepa arī lētāku rudzu maizi.

18. Pārējais pārtikas galds bija atkarīgs no tā, ko mājturībā audzēja un gatavoja. Priekšpilsētā bija daudz augļu un dārzeņu audzētāju. Populārākie dārzeņi bija kāposti. Turīgākie Pērnavas iedzīvotāji varēja atļauties arī nogaršot sava dārza ābolus un ķiršus.

19. Pērnavas atrašanās vieta ļāva šejienes iedzīvotājiem ēdienu gatavošanā bagātīgi izmantot zivis. Visiecienītākā zivs viduslaikos bija ālants, vienkāršo ļaužu pārtikas galdā parasti bija reņģes. Daudz tika ēstas kaltētas sālītās mencas, kuras gan ieveda, gan arī gatavoja uz vietas. Vispieprasītākā importa zivs viduslaikos bija sālīta siļķe.

20. Viduslaiku Pērnavas iedzīvotāju ģērbšanās bija atkarīga no viņu statusa. Turīgākie iedzīvotāji priekšroku deva apģērbiem, kas izgatavoti no dārgiem importa audumiem. Vienkāršai tautai un zemniekiem bija jāsamierinās ar lētākiem vietējiem audumiem vai pat no pašu saimniecībā darināta auduma apģērbiem.

21. Izklaides iespēju viduslaiku Pērnavā bija pietiekami. Īpaši iecienītas bija dažādas metamo kauliņu un kāršu spēles. Sarkanā torņa pagalmā ir uzstādīta īstajā lielumā dzirnavu spēle, kuru tur spēlēja arī viduslaikos. Parasta nodarbība bija kopā muzicēšana un mūzikas klausīšanās. Iemīļotākie mūzikas instrumenti tautā bija dūdas un drimba. Smalkākā sabiedrībā priekšroku deva trompetes skaņām, stabulēm un bungām.

Foto: Mati Kose

Kā jau minēts, ar viduslaiku paražām un tradīcijām var tuvāk iepazīties Pērnavas Hanzas dienās, kas notiek jūlijā un ir piemērotas jebkura vecuma apmeklētājiem. Ja esat ieinteresēti iepazīt viduslaiku Pērnavu kopā ar gidu, tad ir iespējams piedalīties viduslaikiem veltītās ekskursijās, kuras var veikt gan kājām, gan ar divriteni.

Liitu meie uudiskirjaga

Eripakkumised ainult uudiskirjaga liitujatele!

Sa eripakkumisi Pärnu ettevõtjatelt ja veeda oma järgmine puhkus Pärnus!