No Emmas Šmites īpašuma nodalīto apbūves gabalu Supeluse un Promenaadi ielu stūrī 1928. gadā iegādājās Pērnavas konfekšu fabrikas “Progress” dibinātājs un īpašnieks Eliass Vesets ar nodomu uzbūvēt trīsstāvu vasarnīcu. 

Vitebskas guberņā dzimušais Eliass Vesets (1871-1943) 1903. gadā Pērnavā apprecēja Jeremija Krakusena meitu Idu un nodibināja šeit savu uzņēmumu − konfekšu fabriku, kas kļuva par šīs nozares vislielāko uzņēmumu ar visilgāko darbības vēsturi. 

Konfekšu fabrika “Progress” 

Pēc pasaules kara Veseta konfekšu fabrika ar oficiālo nosaukumu “Progress” turpināja darboties Pērnavas vecpilsētā, Malmö ielā. Cīnoties ar pieaugošo konkurenci, viņš laika gaitā vairākkārt papildināja šo nosaukumu, vispirms pārdēvējot to par Pirmo Pērnavas konfekšu fabriku “Progress”, un, kad fabrikā, kas līdz šim ražoja tikai karameles un konfektes, 1925. gadā tika uzsākta šokolādes un (pēc pašu apgalvojuma) Igaunijā pirmā kakao pulvera ražošana, par uzņēmuma pilno nosaukumu kļuva Pirmā Pērnavas šokolādes, kakao un konfekšu fabrika “Progress” E. Vesset. Desmitgades beigās Vesets jau bija ieguvis ievērojamu tirgus daļu, un viņa produkcija tika tirgota visā valstī. 

1928. gadā viņš iegādājās apbūves gabalu kūrortā visiekārojamākajā vietā – Supeluse un Promenaadi ielu stūrī, un tajā pašā gadā pasūtīja būvprojekta izstrādi pilsētas atzītākajā arhitektu birojā “E. Wolffeldt & A. Nürnberg”. Tā kā pilsētas arhitekts uzskatīja, ka trīsstāvu ēka šai teritorijai nav piemērota, Vesets bija spiests aprobežoties ar diviem pilniem stāviem un nelielām  mansarda stāva istabiņām.

 Ēkas būvniecība nenoritēja pārāk raiti, un tā tika pabeigta tikai 1931. gadā. Saimnieks pats palika dzīvot dzīvoklī pie savas fabrikas Malmö ielā, bet Supeluse ielas jaunajā mājā ievācās viņa vecākais dēls Jeremija ar ģimeni un vēlāk arī jaunākais dēls Makss. Dažus dzīvokļus viņš atstāja izīrēšanai atpūtniekiem. 

 Vesets ar dēliem bija pilsētā pazīstama un cienīta ģimene. Dēli aktīvi darbojās kā brīvprātīgie ugunsdzēsēji Pērnavas ugunsdzēsēju biedrības 6. nodaļā, un vadīja tās atsevišķas vienības. 1866. gadā izveidotā Pērnavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība bija viena no pilsētas vecākajām un godājamākajām, un tās 6. nodaļa sastāvēja no ebreju tautības pilsētniekiem. 

Jeremija Vesets, kurš pēc kara pārvācās uz dzīvi galvaspilsētā, kļuva par vienu no Tallinas Ugunsdzēsēju biedrības brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības iniciatoriem. 

Frizieru salons “Marcel” 

Papildus dzīvokļiem ēkā tika izbūvētas arī komerctelpas – pirmajā stāvā, ar ieeju no Supeluse ielas, vēl pirms ēkas galīgās pabeigšanas tika atvērts Igaunijā pirmais kooperatīvais frizieru salons ar vismodernāko aprīkojumu. To atvēra Pērnavas Frizieru biedrība, un par godu franču frizierim, kurš tika uzskatīts par moderno ūdens viļņu frizūras izgudrotāju, salonam tika dots nosaukums “Marcel”. 

Pērnavas Frizieru biedrība, kas apvienoja vietējos frizierus un bārddziņus, tika dibināta 1923. gadā. Biedrība uzraudzīja darba laiku ievērošanu, kā arī to, lai vietējās darbnīcās strādātu tikai tie, kam ir attiecīgās prasmes un amata apliecība, tāpat rīkoja kursus un pildīja sava veida sabiedriskas organizācijas funkcijas. Papildus frizieru salonam pirmajā stāvā gadu gaitā darbojās arī dažādas konditorejas un kafejnīcas. 

Nacionalizācija 

Eliasa Veseta fabrika tika nacionalizēta 1940. gadā un padomju apstākļos sākotnēji turpināja savu darbu. 1941. gada 14. jūnijā Vesets kā lieluzņēmējs tika izsūtīts uz Sverdlovskas apgabala Sevurallagu, kur viņš nomira 71 gada vecumā. 

Sekojošās vācu okupācijas laikā fabrikas darbs tika apturēts, un pēdējo fabrikas vadītāju AlbertuJohanu Vaiklu vācieši nošāva. 1941. gada 13. jūlijā tika nošauti arī Veseta ebreju tautības dēli Boriss (dz. 1908) un Makss (1914). No holokausta un brāļu likteņa izdevās paglābties tikai vecākajam dēlam Jeremijam (1904), “pateicoties” tam, ka iepriekšējā vara bija viņu mobilizējusi Sarkanajā armijā.  

Sanatorijas korpuss 

Padomju varas iestādes nacionalizēja arī Veseta Supeluse ielas namu, vācu okupācijas laikā šajās telpās atradās gan kara komandantūra, gan civilās varas iestādes, bet pēc kara tas tika nodots Pērnavas sanatorijai Nr. 2 dzīvojamā korpusa vajadzībām. 1948. gadā ēkas pirmajā stāvā tika izvietota arī Pērnavas Centrālās krājaizdevu sabiedrības nodaļa, un tai blakus tika atvērta pasta nodaļa, kas apkalpoja atpūtniekus un sanatorijas. 

 1993. gadā māja tika atgriezta Eliasa Veseta dēlam Jeremijam un viņa brāļadēliem. Nolietotā māja vairākus gadus stāvēja tukša un apjozta ar žogu, gaidot atjaunošanu un īpašniekus ar svaigām idejām, līdz 2007. gada 8. martā šeit tika atvērta viesnīca ar 24 numuriem un à la carte restorānu. Par godu kādreizējam konfekšu rūpniekam viesnīcai tika dots nosaukums “Villa Wesset”.