Agrāk, kad Supeluse iela vēl nebija ieguvusi savas aprises, šis bija pats malējais priekšpilsētas zemes gabals, kas robežojās ar pilsētas ganībām. Mājas būvniecības gads un tās pirmais īpašnieks nav zināms. Zināms ir vienīgi tas, ka 1857. gadā pēc vīra nāves Jūlija Hebenstreita pārdeva koka dzīvojamo māju ar visu tās iedzīvi apakšuzņēmējam Jakovam Porošovam. 

Jūlija Doroteja Hebenstreita (1818-1902) bija dzimusi Kuresārē un apprecējusies ar Pērnavas kuģu kapteini Johanu Georgu Hebenstreitu (1817-1855). Īpašums vairākus gadus palika atraitnes valdījumā. Pēc viņas pasūtījuma māja – pašreizējās ēkas jūras pusē izvietotā daļa – tika vairākas reizes paplašināta. 1895. gadā viņa pārdeva īpašumu Pērnavas ģimnāzijas skolotājam, pārvācotajam latvietim Ernestam Briedim. 

Aizmirstais Latvijas Atmodas laika darbonis 

Ernests Fridrihs Briedis (1852-1937), Igaunijā – Ernst Friedrich Breede, piedzima Kurzemes Popervāles muižas zemnieka ģimenē. Viņš ieguva izglītību Mītavas(Jelgavas) zēnu ģimnāzijā un 1872. gadā Tartu Universitātē sāka studēt klasisko filoloģiju.  

Ar pseidonīmu Bojenieks  viņš Latvijas laikrakstos publicēja rakstus galvenokārt par valodas un literatūras tēmām, un 1871. gadā Rīgā iznāca viņa dzejoļu krājums “Trīs dziedājumi”, bet 1875. gadā tika publicēta luga “Nedz pa labo, nedz pa kreiso”, kas ir viena no vecākajām latviešu oriģināllugām. 

Pēc studijām Tartu viņš papildināja zināšanas Pēterburgas skolotāju seminārā un 1884. gadā pārcēlās uz Pērnavu, lai mācītu senās valodas. Ierodoties Pērnavā, viņš vairs neafišēja savu latviešu zemnieka izcelsmi, bet gan integrējās augstākajā vācu sabiedrībā, apprecot pilsētas galvas Georga Fridriha Rambaha meitu Elizabeti. Pēc tā viņa vārds pazuda no Latvijas kultūras dzīves skatuves. 

Briedi kā skolotāju augstu vērtēja arī skolēni. Edgars Krieviņš, kas mācījās Pērnavas ģimnāzijā no 1896. līdz 1903. gadam un vēlāk kļuva par Latvijas vēstnieku Igaunijā, ir atcerējies Briedi kā prasīgu un intelektuālu skolotāju ar plašu interešu loku [Australian Latvian, 10.09.1955]. Pirmā pasaules kara laikā, kad Pērnavas ģimnāzija tika evakuēta uz Krieviju, Briedim tika uzticēta jaunās, pilsētas izveidotās skolas vadība. Un, kad jaundibinātās Igaunijas Republikas vietējā vācu kopiena, pamatojoties uz likumu “Par kultūras autonomiju”, ķērās pie savas privātģimnāzijas izveides, 1919. gadā par tās direktoru kļuva Ernests Briedis. 

Savu skolotāja karjeru Briedis pabeidza 70 gadu vecumā, joprojām dzīvojot tajā pašā Supeluse ielas mājā. Par viņa punktualitāti Pērnavā klīda pilsētas leģenda, ka kūrorta viesi regulējot pulksteņus pēc Brieža: katru dienu precīzi plkst. 12.00 viņš iznākot no savas mājas Supeluse ielā, lai dotos pastaigā. 1937. gada 19. decembrī, pēc smagas slimības Briedis devās aizsaulē un tika apglabāts Pērnavas Alevi kapsētā. Supleuse ielas māja palika Brieža mantinieku īpašumā līdz 1940. gadam, kad bez īpašnieka palikusī māja (Brieža meita Ģertrūde Koha pārcēlās uz Vāciju) tika nacionalizēta. 

Māju pārvaldes klubs 

Pēc kara māja pārgāja Pērnavas pilsētas Dzīvokļu pārvaldes pārziņā, taču 60. gadu sākumā vecā māja bija ļoti nolietota un dzīvokļi kļuvuši dzīvošanai nepiemēroti, tādēļ dzīvokļu pārvalde nolēma šeit izveidot savu arodbiedrību klubu – pirmā stāva divas lielākās istabas tika savienotas, izveidojot plašu zāli, un šeit sāka darboties dažādi bērnu interešu pulciņi, kā arī tautas un sarīkojumu deju kolektīvi. Tāpat mājā tika ierīkots reģionālais kārtības uzturēšanas punkts, kur pulcējas vietējie tautas brīvprātīgie kārtības sargi, kuru mērķis bija sabiedriskās kārtības nodrošināšana pilsētas rajonā − aizmigušo alkoholiķu savākšana un huligānu savaldīšana. 

Pēc neatkarības atjaunošanas, 90. gadu sākumā mājā kādu laiku mitinājās Pērnavas Civilās aizsardzības vienība. Pēc tam telpās nomainījās vairāki īrnieki, kas šeit centās izveidot ēdināšanas iestādes vai bārus.  

Kopš 1998. gada telpās darbojās amerikāņu stilā izveidotais krogs “Mazā Teksasa” jeb “Texas Honky Tonk”, kura ēdienkartes izstrādē piedalījās Pērnavas teātra aktieris un aizrautīgais pavārs Pēters Kards. Pēc tūkstošgades maiņas “Texas Honky Tonk” pārcēlās uz Tallinu un darbojas tur līdz pat šai dienai.